Mazais velniņš

Mana sirds saviļņojas
Ikreiz, kad redzu tevi.
Manī mostas mazs velniņš,
Kurš parunāt nevar,
Jo viņu tu nobūri.

Šis mazais velniņš zina,
Kas Tu esi par putniņu.
Mīļš, jauks, starojošs putniņš,
Kurš ceļo viens pats.

Tik mazais velniņš ir atšķirīgs
Nejauks, spītīgs un nemierīgs.
Tu viņu nobūri
Un padarīji par sasalušu,
Jo vārdos pateikt
Kā viņš jūtās,
Velniņš nespēj.
Ar viņu kaut kas notiek
Kaut kas mīļš un viņam nezināms.

/dzejoļa autors Dina Lukovksa/

6 komentāri

Komentēšana pieejama visiem.

laura (sauliite1124inbox.lv), 02.03.2011. 20:27:13 (ip:212.93.100.167)

vienkaarssi aizraujoss un patiikams dzejolis !

Dina (pucina1919inbox.lv), 16.03.2011. 11:45:23 (ip:195.13.213.162)

paldies... man pasai ari patik.....

andris (andris.kurpnieksinbox.lv), 01.12.2011. 21:43:24 (ip:213.226.141.106)

burviigi,skaisti!

Sandis (asdasdinbox.lv), 10.02.2013. 16:04:25 (ip:81.198.18.152)

Paldies par dzejoli man viņš Literatūras mājas darbā noderēs (: ^,.,^

kritiķis, 27.02.2013. 18:08:12 (ip:46.109.28.129)

ļoti nesakarīgs un neharmonisks

Monta (Montucis123inbox.lv), 01.06.2018. 11:20:29 (ip:80.89.74.153)

Es šo dzejoli uzrakstīšu Manai Mammai un viņa būs priecīga un mani Samīļos :D

uz ziņu sarakstu