Dzejoļi par dzīvi

Lai smeltu

... Smeļu okeānu
pa glāzei ik dienu -
dažkārt vairāk par vienu,
bet šodien ar pusi ir jāiztiek.

Debesis līdz zemei klanīties liek.
Pretrunu krustpunkts.

... Smeļu okeānu ik nakti,
lai jaunā rītā veldzētos,
lai okeānu smeltu...

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Tas pats - cits

tās pašas pieturas, bet citas mājas
tie paši koki, bet uzplaukuši pumpuri
tas pats vējš, bet citā virzienā
tā pati grāmata, bet citos vākos

 tas pats numurs, bet adresāts nesasniedzams
tā pati deja, tikai citas mūzikas pavadījumā
tie paši mirkļi, bet atceramies citādi katrs
atkārtojas domas, tikai citos prātos
tas pats sapnis, tikai mainās gadalaiki

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Es nemāku raudāt

Es nemāku raudāt, tāpēc,
paceļu acis augstāk,
zili mākoņi, zili brīnumi
un uz ceļiem man
pērnās vasaras zilumi

zilās vasarās -
zilas asaras
dzirdu klusu mākoņu sanēšanu
viņi steidzas
mūsu smaids, līdz vakaram,
arī beidzas

nokrīt manās plaukstās tavi smiekli
novīst telefona zvani
naktstauriņi jau arī [tomēr] steidzas.

Un tā jau vasaras vairākas no vietas,
raudāt nemāku es.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Mūžam ejam

Izbraukts ceļš.
Cik kilometru neskaitīsim un kāpēc.
Tas mani ved no Tevis šodien prom,
Ne no mums.
Ceļš mūžam paliek rāms.
Mēs mūžam ejam.

Savs katram ceļš.
Un ļauniem piedots tiks,
jo labie piedot turpinās.

Ceļš atcerēsies mūs,
un mēs.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Tu teici, ka bruģis ir auksts? /1

Kad saule pielej zemes virsmu,
Ar siltiem glāstiem tā silda to visu.
Kā maigumu baltu, tā pieglauž ik virsmu,
Pat akmens aukstumu kausē ar vizmu.

Pielej tā siltumu asins stīgās,
Ik katrās miesās – gan cietās, gan mīkstās.
Tā ieaijā maigumu visās lietās,
Pat arī dažās lietainās dienās.

Ik lapa tad iesilst, ik rasas piliens,
Pat Vecrīgas bruģis tad karstumā iesvilst:
Tu pārdomā vēl, kad reiz sacīsi sev,
Ka akmens ir auksts un bruģis ir salts…
 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...