Dzejoļi par mīlestību

* * * (Vēsuma vilnis...) /1

Vēsuma vilnis un klusums
pievērti plaksti

zvaigžņu nedrošie soļi dārzā
un spārnu trīsas spārnu trīsas

spārnu trīsas
pienainā gaismā.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Aiz loga /6

Aiz loga kā rasa, kā asara
ir atnācis zalgojošs rīts
un manu dvēseli prasa
uz savu dzidrumu līdz.

Bet dvēsele vēl nav basa,
uz pleciem vēl sapņi un miegs,
un mīkstākais mauriņš vēl ass
un cietākā asfaltā stieg.

Bet gaida baltnepielūdzamība
un vilinādama plīv.
Kā pirmais skūpsts —
tik grūts ir modiens uz jaunu dzīvību.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Mēs ar cilvēciņu /3

Mēs abi ar cilvēciņu
esam kā zvaigžņu puduriņi:
kad aiziet saule - tiekamies,
kad mostas blāzma - šķiramies.

 Naktī ar ilgu lukturiem
klīstam pa tumšajiem plašumiem.
Satiekam ceļā
zilus vītolus.
Zem tiem pin eņģeļi
sapņu vainagus.

Zem zilajiem vītoliem
apstājamies
un prasām, ko dara
pats sapņu dievs?
- Sapņu dievs vītola zaros snauž...
Bet enģeļi klusiņām
matos mums mirdzošus vaiņagus sprauž...

Vītola zari sakustas -
laikam pats sapņu dievs pamostas!
Strūklās birst zilas uguntiņas,
uz rokām, uz pleciem paliek mums viņas...

Mēs abi ar cilvēciņu
aizejam kā zvaigžņu puduriņi...

Atvērt dzejoli jaunā lapā...