Dzejoļi par mīlestību

Par to kā vajadzēja būt jau Tagad /1

…naktstauriņu spārnos slēpjas
Dekādes vecs vakars;
Divas ēnas kopā vienā,
Kājās valsis, sirdī mīla

Pirksti drosmē notrīc aši,
Lūpām Viņas bija veltīts glāsts;
Skūpstu sniedzu viņai braši,
Sākās mūsu Mīlas stāsts

Piecstāveņu ēnās ieskauts,
Gaidu, pirkstos oranža gerbera,
Viņa logā pamāj mīļī

Pēc pastaigas gar jūras malu,
Viņas elpa manas krūtus silda;
Saulriets Vecāķos, kas skatīts,
Tagad smaržo viņas plaukstās

Plaukstās solījums gulstās,
Pirksti mūsu, sajūsmā kautrīgi trīc:
Gredzens pirkstā, acu kaktiņi notrīc –
Prieka asaras nu tūlīt dzimst!

…tās tik skaistas domas,
Par to, kā vajadzēja būt,
Būt jau Tagad…
Bet, tagad nav jau Nāve!
(smaidu beidzot patiesi)
Šis domas par īstenību taps,
Ja vien izdosies nosist mēslu mušas,
Kuras ar negatīvo enerģiju
man apkārt smirdinās
 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Pavasara smaržas /27

Ābeles un bumbieres
Man galvā spilgtas atmiņas
Uz ziedu pilnas zemes sēžu
Kur reibinošas smaržas vijas

Simts, pat tūkstoš ziedu zinu
Tie pavasari uzrunā
Tik vienu smaržu neatminos
Ko sen es baudījusi biju

Tā pati spilgtāka un maigākā
Pilns reibinošu ziedu lija
To pazinu, kad biju
Reiz kā pavasara ziedā

Šī smarža ar pavasari vijas
Un brīžiem sajūtu es atkal
Tavas mīļās rokas
Kas ap mani vijas
 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

* * * /4

makā stāv tavi antidepresanti
tukšs iepakojums četras tabletes
es nezinu kāpēc to paņēmu

domāju zināšu
kā lai tev palīdz aizmirst visas tās lietas

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

* * * /1

zaļas auskaru acis
raugās sāņus
dūmu tirpas ir kā mana dīvainā gaita
sēžam Vašingtona laukumā un zāle ir parasti zaļa

tu zini vēsturi
es nezinu

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

* * *

mēs samiegtām acīm lavāmies
ķīniešu dzīvoklī un tēlojam mieru
viņu sasēdētais dīvāns un siltie skatieni
tu tulko jautājumus un stāsti

upe aizsalusi meklējot Karnevāla parku
mēs esam kolēģi un mēs nekad nedejojam

Atvērt dzejoli jaunā lapā...