Dzejoļi par mīlestību

Melot sev /3

Kā nodeldēts vārds un noskrandis apģērbs
Apkārt ir nonēsāts mans gods.
Un velti ir liegties, un strīdēties par taisnu tiesu,
Kad raugoties uz sevi, es tikai šaubas viešu.

Ticība mana, sev un citiem
Ir izgaisusi kā viegla sapņu atblāzma
Un velti es tiecos pēc atzinības tavas,

Jo maldīgi tu pieņem cita viedokli par savu.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Perfekti /10

Sēžot šeit,
Kamēr pasaule guļ
Divdesmit domas,
Divdesmit viena par tevi

Vai rasa, vai migla,
Vai asaras acīs,
Šodien laikam nāksies
Dejot man vienai.

Viss ir perfekti,
Ja nav nekā!
Tev jau laikam,
Viss ir lieliski!

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Uzdāvini man /6

Uzdāvini man nedaudz Mīlestības,-
Rožu ziedos izauklētas.
Uzdāvini man nedaudz Laimes.-
Tavā dvēs’lē sasildītas.

Uzdāvini man prieka druskas;-
Tavās acīs ierakstītas.
Uzdāvini man nedaudz gaismas;-
Tevis pašas izstarotas.

Uzdāvini man dzīves likstas;-
Mūsu pašu izdzīvotas.
Uzdāvini man gulbju dejas;-
Mūsu laimes simboliku.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

* * * /12

Viegli aizmirsties
Un tavai sirdij pieglausties...
Mīļi pateikties
Un Prinča lomā iejusties...

Tev atklāties
Un nemaz vairs neizlikties...
To visu
Tu iemāciji man...

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

* * * /13

Es tev dāvāju rozi
Nu tā tavās rokās guļ
Un stāsta tev visu...
Vienkārši klusējot...

Par to,-
Ko mana dvēsele pauž
Tavai dvēselei...
Par to,-
Ko tikai just
Un skaļi nepateikt...

Atvērt dzejoli jaunā lapā...