Dzejoļi par mīlestību
Piedzimt /1
Zudusi pasaule,
Zudusi sirds
Jau piecpadsmit garas dienas
Un naktis.
Un nav citas
Izvēles manu zēn,
Kā vien piedzimt
No sirds uz sirdi.
Ar jaunām acīm,
Ar jaunu dzirdi...
* * * /1
Gaisma ložņā ap matu šķipsnām.
Zāles stiebri izlien caur mani, un skropstās uzzied baltas puķītes, glāstīdamas vaigus.
Ceļš iesūc sevī Dieva izlieto kafiju un laimīgi iemirdzas,
Norādot virzienu tiem, kuri vienmēr apjukuši.
Nakts izplaukst, viss apmainās vietām –
Debesīs iemirdzas jāņtārpiņi, un pļavas pilnas ar zvaigznēm.
Tumsa aprod ar acīm un uzdāvina tām aizaugušus dārzus,
Kuros gribas apgulties un bezgalīgi lūgt Dievu.
Logi joprojām ir vaļā, vasara staigā tiem cauri.
Istaba pilna ar sienām, bet neviena no tām nesargā tevi no manis.
Naktis
Pasaules vibrācija
Nomurmina avīžu ziņās
Tā tava zirgaste sašūpojas pār ielu nākot viņam.
Un nodurts ar ieroci aukstu
Tavs skatiens brauc taisni robežām cauri
Lai dienās sapņotu naktis.
Naktis ar jasmīnu debesīm
Un burbuļos paslēptu sulu.
No jauna
Iela ir gara mēle
Kas salaiza sevī sarkano krāsu
Un rūgtenai zemei dod padzerties.
No manis līdz tevīm nav tālu
Ar tramvaju tīrais nieks.
Viens tirpinošs roku pieskāriens.
Šodien domu plastikāts karājas logos-
par laimi nav vinnēts ledusskapis
Itin kā šorīt tevī no jauna es mostos,
Lai teiktu a r l a b u n a k t i
Nāk vasara /1
nāk vasara. nav vietas taviem paliem
nav tevis. pirkstu galiem sniegs
iet projām taustoties pār lauku
nav tevis. nav ne graša. biezs
aug zāliens kur reiz bija sniegs
nāk vasara. nāk saule. kā caur skaliem
tu lūko šajā zemē tikt
gaiss atbild tev ar miglas vāliem
no kokiem pumpurzvīņas līst