Dzejoļi par mīlestību

Tik atminēties

Kad klusi apkārt vakars krīt
Zilās debesīs tas slīkst
Koku šalkoņa vēl klusi dzirdama
Un svaigs gaiss klusi čukst
Tad pieglausties zemei alksti
Un mazliet vientulībā grimt

 Vai kur augsu gaisā būt
Un neko nedzirdēt
Neko nejust
Tik pa vējam laisties līdzi
Aizmirst sāpes, kas sirdī mīt
Aizmirst sāpes, kas manu sirdi alkst
Aizmirst nepateikto
It visu aizmirst, kas reiz bijis lieks
Tik atminēties skaistos mirkļus
Kas atminēties sirdij liek...

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Priekšpavasarī /1

Silti vēji cauri tālēm zilgām
Saldā šalkā sirdis atkal nes
Pretim gaismai, brīvībai un ilgām,
Bet, kur tu, esmu tur arī es.

Vēl jau agrs, tu vien tik priekā spīdi,
Lai no sāpēm atraisās mans gars,
Tāpēc neej . . . paliec mazu brīdi:
Tevī mājo mūžīgs pavasars.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Es vēlos /4

Es vēlos mīļumu šaja gadā
es vēlos lūkoties viņas vaiga sārtā
šajā gadā
es vēlos just matu smaržu, kad viņa izkāpj no dušas
es vēlos nepūst ziloni no mušas...

es vēlos pamostoties redzēt viņas actiņās kā dzirkstelītes zaigo
es vēlos just viņas rociņu maigo
un jā!, es vēlos
just viņu visu šajā gadā

Ja vien kāds zinātu kā ticēt es vēlos
Ka maza uguntiņa šogad kvēlos
Ka sirsniņas uz mīlestību ceļu mēros
Roku rokā – mīlestības lokā

Atceries kā sēdēji tu skolas solā?
Es vēlos būt bijis tas kas tev aiz muguras sēž
Sapņos mūsu nākotni lēš
Matemātikas kladi plēš
Lai rakstītu tev šo
Un gaidītu nākošo -
Mīļuma pilno skatienu no sola priekšējā
Domās lūdzot lai sēdi tu manējā
Es vēlos lai kļūtu tu savējā
Es vēlos lai arī maniem radiem būtu tu mīļotā
Visu apkartējo lolotā

Es vēlos zināt
Ka griežoties naktī uz otru pusi
Es neredzēšu sev blakus nekādu trusi
Redzēšu saulīti, kas blakus man būs
Miegu no peļu ratiem sūks
Sapnītī visi teiktu mums rūgts

Es vēlos –
Vel tikai drusku, drusku
Pasapņot savā mākoņu sapnītī
Pastāvēt savas saulītes aplītī

Tas ir viss ko es vēlos-
šis dzejolis tālu ceļu mēros
Skrien, lido – nes manu ziņu rakstīto
Pretī dāvā vēlmi kāroto...
 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Viņai /1

viņš meklēja mīlestību
bet tā atrada viņu...
ikkatrs viņu kopības mirklis
bija kā svētlaime
kuru nespēj aizvietot nekas..

pienāca brīdis
kad viņš sāka interesēties par viņas pagātni,
bet lieki -
tā nekad nav tik spoža kā vēlētos
tā nekad nav uzklausīšanas vērta
jo tās dēļ birst asaras
gaužas, ļoti rūgtas un sāpīgas
tās dēļ cieš viņa, jo viss draud sabrukt
kā kāršu namiņš - tikai lielāks -
celts no divu cilvēku sirdīm...
kuras kvēlo tieksmē pēc maiguma,
mīļuma, sapratnes, bezrūpības un ticības.
ticības, ka tu esi kādam vajadzīgs
kāda lolots un saprasts, lai arī ko tu darītu.
attālumam no mīļotās nav nozīmes,

jo mīlestība ir ne tikai aizraujošie nakts prieciņi
iekāre un apbrīna...
bet arī ticība, kas nepārprotami valda starp viņiem
par to, ka pagātne neatspoguļosies uz nākotni
par to, ka nebūs sānsoļi bezcerīgā cerībā sevi mierināt
par to, ka ka tevi kāds gaida un pēc tevis ilgojas

un ja nav ticības
tad nevar būt ne runas par mīlestību...
 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Kaķēns /5

kā mazs, jauks kaķēns
ar brīnumaini mīļu skatu
ar maigu,vēl mīkstu spalvu
ar mīkstiem nadziņiem,
kas vēl tik maigi skrāpē
un slapju rozā purniņu
pa dzīvi klunkurē,

mazām austiņām, kas visu sadzird
bet vēl ļaunus vārdus nedzird
varbūt dzird,
bet nezin...
ar mazu dvēselīti,
kas jaunumus gaida,
visu ļauno projām raida..

kas paklausīgi vārdus uztver
tavu austiņu naktī satver
un murrā kokles stīgu nomierinošajās skaņās
tad apņem miers un pilnības sajūta.

tik mazs, ka rokās bailes ņemt
ka nesaspiež!
šo brīnumaino
šķīstības un maiguma etalonu..
Tevi.
 

Atvērt dzejoli jaunā lapā...