Dzejoļi par mīlestību

* * * /1

notriekt, noraust asaru no vaiga
vai ļaut ritēt līdz pirkstgaliem,
lai citi redzētu, kā pavēli
manām acīm raudāt...

ja reiz pateiktu:
”viss. viss beidzies. ej projām!”
tavās acīs mirdzētu pirmās asaras,
gatavodamās grūtākajam maratonam.
tad aizietu ar prieku,
redzēdama Tavu karalisko valdonību sagrautu,
strīpaino tīģera kažoku sadriskātu...

uzskatīdama mūsu cirka spēles beigas
kā kaķēns varētu doties prom.
bet Tu slapsties man aiz muguras,
novērodams un gatavībā atņemt citam
kā savu īpašumu.

ieraugot Tevi, griežos atpakaļ,
lai paietos solīti pretī,
bet atkal bēdz, izlikdamies mani nepazīstam.

laikam mūžīgi glaudīsi mani aiz matiem vilkdams.
ak, kā smeldz, ka neredzu
Tavu Cēzarisko drupu kaudzi...

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

* * * /1

man vienalga, ka ir rīts,
vai vakars un saule spīd,
varbūt aiziet laiks,
mēs to nemanām.

man vienalga, ka ir diena
vai nakts, kas vieno mūs,
varbūt sapņi slīd,
kamēr atkal zvaigznes krīt.

man vienalga, ka esam kopā,
vai brīdis - tukšums kluss,
varbūt laime kopā tur
kad sūnās ļaudis uguni kur.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Mīlu Tevi /7

Kāpēc?
Kāpēc Tu man neļauj racionāli domāt?
Kas Tu esi?
Mana ilūzija vai tomēr kaut kas vairāk?

 Tu izraisi manā galvā zemestrīces un tauriņu orkānus vienlaikus.
Tu liec man raudāt.
Manu pasauli ir pārņēmusi migla.
Jā...
Sinoptiķiem tomēr mēdz būt taisnība.

Pietiek!
Es tā vairs nevēlos turpināt!
Man Tev kaut kas jāsaka...
Tu neesi klāt,
Bet jūtu savu roku Tavā,
Tavu pieskārienu,
Tavu čukstu ausī.

Apskauj mani un nelaid nekad vaļā!
Vai nevaru es palikt sapnī šajā?
Zini?
Man šķiet, ka mīlu Tevi.

Tu dzirdi mani?
Es raugos Tevī ar akli aizvērtām acīm,
Klāstu savas jūtas ar mēmām, noslēgtām lūpām.
Tu uzklausi mani,
Bet neesmu pārliecināta, vai dzirdi.

Es tikai vēlreiz atkārtoju...
Mīlu Tevi...

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Mazais velniņš /6

Mana sirds saviļņojas
Ikreiz, kad redzu tevi.
Manī mostas mazs velniņš,
Kurš parunāt nevar,
Jo viņu tu nobūri.

Šis mazais velniņš zina,
Kas Tu esi par putniņu.
Mīļš, jauks, starojošs putniņš,
Kurš ceļo viens pats.

Tik mazais velniņš ir atšķirīgs
Nejauks, spītīgs un nemierīgs.
Tu viņu nobūri
Un padarīji par sasalušu,
Jo vārdos pateikt
Kā viņš jūtās,
Velniņš nespēj.
Ar viņu kaut kas notiek
Kaut kas mīļš un viņam nezināms.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...

Smaidu deja /3

Tu vies manī smaidu.
Dejot ar Tevi Ir kā satīties siltos palagos,
Sataigāt pa virvi bez baiļu.

Smieties ar Tevi,
Līdz kut viss iespējamais,
Acis sāk mirdzēt
Un neba velti.

Bet skatīties uz Tevi,
Ir katru reizi savādāk,
Bet, tomēr līdzīgi,
Jo tas, kas manī ir - nezūd.

Atvērt dzejoli jaunā lapā...